Reljefa skulptūras vēsture

Senatnē primitīvie cilvēki izmantoja krāsas un līnijas, lai attēlotu dabas objektus, ar kuriem viņi sastapās medību un vākšanas laikā, attēlojot tos kā divdimensiju gleznas, lai paustu savas bažas par šīm lietām. Kad cilvēki izgudroja līniju gravēšanu, plānojot šos attēlus salabot un saglabāt ar cietiem materiāliem, piemēram, klints, parādījās senākās reljefa skulptūras.

Neatkarīgi no tā, vai tie bija reālistiski dabas objektu attēlojumi vai dekoratīvi raksti, attēlošanas metodes un stilistiskie raksti primitīvās klinšu gleznās un līniju gravējumos bija lielā mērā līdzīgi. Līniju gravējumi, kas atrasti alās Nīlas upes ielejā un Vidusjūras austrumu daļā, vispirms ietvēra kontūru aptuvenu ieskicēšanu, pēc tam to rūpīgi attēlojot un iegrebjot līnijās. Attīstoties instrumentiem, arī sekla reljefa klinšu kokgriezumi guva atbilstošus panākumus. Primitīvās nomadu tautas Ķīnas ziemeļdaļā atstāja aiz sevis lielu skaitu klinšu grebumu (vai klinšu gleznojumu), kuros ierakstīta viņu vēsture un dzīve Yinshan kalnos, kas stiepjas tūkstošiem jūdžu garumā. Šī reģiona klinšu grebumiem ir raksturīgs spēcīgais reālisms, kurā bieži vien ir savvaļas dzīvnieki un mājlopi, piemēram, liellopi, zirgi, kazas, brieži, tīģeri un leopardi. Primitīvie mākslinieki attēlus zīmēja uz blīviem, gludiem melniem akmeņiem, vēlāk tos izgrebuši ar īpaši slīpētiem, asiem, cietiem akmeņiem, kas kļuva par agrīnu akmens reljefa mākslas izpausmi.